Ievads
KÄ pÄdÄjos desmit gados patiesÄ«bÄ ir mainÄ«jusies Latvijas biznesa vide? Lai atbildÄtu uz Å”o jautÄjumu, tika izmantota Python programmÄÅ”anas valoda, lai apstrÄdÄtu un analizÄtu vairÄk nekÄ 1.8 miljonus gada pÄrskatu no visiem Latvijas uzÅÄmumiem laika posmÄ no 2013. lÄ«dz 2023. gadam. Å is masÄ«vs ietver, piemÄram, 1.5 miljonus pÄrskatu no sabiedrÄ«bÄm ar ierobežotu atbildÄ«bu (SIA), kas Å”ajÄ periodÄ kopÄ Ä£enerÄja ~749 miljardus eiro apgrozÄ«jumu, un 11.3 tÅ«kstoÅ”us pÄrskatu no akciju sabiedrÄ«bÄm (AS) ar kopÄjo apgrozÄ«jumu ~125 miljardi eiro, kÄ arÄ« citu ekonomiski aktÄ«vu veidojumu LatvijÄ. Apvienojot Å”os datus, raksts piedÄvÄ apkopotu Latvijas uzÅÄmumu sektora finanÅ”u portretu, iezÄ«mÄjot galvenÄs tendences ieÅÄmumu, izmaksu un bilances struktÅ«rÄ.
ApgrozÄ«jums un TÄ«rÄ PeļÅa
Å ajÄ diagrammÄ apkopots Latvijas uzÅÄmumu sektora kopÄjais apgrozÄ«jums un tÄ«rÄ peļÅa laika posmÄ no 2013. lÄ«dz 2023. gadam.
TÄ«rÄ PeļÅa
Å ajÄ diagrammÄ izcelta tikai tÄ«rÄ peļÅa, lai labÄk vizualizÄtu tÄs desmit gadu tendenci.
KopÄjais apgrozÄ«jums un tÄ«rÄ peļÅa ir galvenie uzÅÄmumu sektora veselÄ«bas indikatori.
š AugÅ”upejoÅ”a tendence: KopÄjais apgrozÄ«jums palielinÄjÄs no 35.5 miljardiem eiro 2013. gadÄ lÄ«dz maksimumam 93.6 miljardiem eiro 2022. gadÄ. LÄ«dzÄ«gi, tÄ«rÄ peļÅa pieauga no 0.85 miljardiem eiro lÄ«dz augstÄkajam punktam 5.9 miljardiem eiro 2021. gadÄ.
š ÄrÄjo faktoru ietekme: 2020. gadÄ tika novÄrots apgrozÄ«juma samazinÄjums, kas sakrÄ«t ar globÄlÄs pandÄmijas sÄkumu. SavukÄrt peļÅas rÄdÄ«tÄju samazinÄÅ”anÄs 2022. un 2023. gadÄ sakrÄ«t ar periodu, kad tika novÄrots straujÅ” energoresursu cenu kÄpums un vispÄrÄjs inflÄcijas spiediens.
š” AtŔķirÄ«gas virsotnes: AugstÄkÄ apgrozÄ«juma gads (2022) nesakrita ar augstÄkÄs peļÅas gadu (2021), kas norÄda uz izmaiÅÄm rentabilitÄtes maržÄs analizÄtÄ perioda beigÄs.
ApgrozÄ«jums, Izmaksas un Bruto PeļÅa
Å ajÄ diagrammÄ parÄdÄ«ta uzÅÄmumu sektora apgrozÄ«juma / izmanku struktÅ«ra un bruto peļÅas dinamika pa gadiem.
Å Ä« analÄ«ze parÄda apgrozÄ«juma sadalÄ«jumu tieÅ”ajÄs izmaksÄs un bruto peļÅÄ.
š KorelÄts pieaugums: Visi trÄ«s rÄdÄ«tÄji ā apgrozÄ«jums, izmaksas un bruto peļÅa ā uzrÄda pieaugumu visÄ desmitgades periodÄ. Bruto peļÅa pieauga no 5.7 miljardiem eiro 2013. gadÄ lÄ«dz vairÄk nekÄ 17 miljardiem eiro 2023. gadÄ.
āļø Izmaksu pÄrvaldÄ«ba: 2020. gadÄ, kad apgrozÄ«jums samazinÄjÄs par 5.4%, tieÅ”Äs izmaksas samazinÄjÄs par 5.8%. Å Ä« dinamika ļÄva bruto peļnai saglabÄties gandrÄ«z nemainÄ«gai, norÄdot uz cieÅ”u saistÄ«bu starp ieÅÄmumiem un tieÅ”o izmaksu pÄrvaldÄ«bu.
š Jauns peļÅas lÄ«menis: 2022. un 2023. gadÄ bruto peļÅa nostabilizÄjÄs virs 17 miljardu eiro atzÄ«mes, kas liecina, ka uzÅÄmumi bruto lÄ«menÄ« ir spÄjuÅ”i pielÄgoties izmaksu izmaiÅÄm.
KopÄjie Naudas LÄ«dzekļi
Å Ä« diagramma atspoguļo uzÅÄmumu sektora naudas lÄ«dzekļu dinamiku, kas ir likviditÄtes un finansiÄlÄs stabilitÄtes rÄdÄ«tÄjs.
Naudas lÄ«dzekļu apjoms bilancÄs parÄda uzÅÄmumu sektora likviditÄti un uzkrÄjumu veidoÅ”anas stratÄÄ£iju.
šµ Apjoma pieaugums: KopÄjais uzÅÄmumu rÄ«cÄ«bÄ esoÅ”ais naudas apjoms pieauga no 2.65 miljardiem eiro 2013. gadÄ lÄ«dz maksimumam 11 miljardiem eiro 2022. gadÄ.
š”ļø LÄciens 2020. gadÄ: LielÄkais viena gada pieaugums tika novÄrots 2020. gadÄ (+1.7 miljardi eiro). Å is periods sakrita gan ar paÅ”u uzÅÄmumu piesardzÄ«bas pasÄkumiem, gan ar valdÄ«bas atbalsta programmÄm.
š¦ PaÅ”reizÄjais stÄvoklis: Naudas lÄ«dzekļu apjoms 2023. gadÄ (10.4 miljardi eiro) joprojÄm ir gandrÄ«z Äetras reizes augstÄks nekÄ desmitgades sÄkumÄ.
ApgrozÄmo lÄ«dzekļu sadalÄ«jums
Å ajÄ diagrammÄ parÄdÄ«ts, kÄ laika gaitÄ mainÄ«jÄs uzÅÄmumu apgrozÄmo lÄ«dzekļu struktÅ«ra starp naudu, debitoru parÄdiem un krÄjumiem.
Å is sadalÄ«jums parÄda, kÄ uzÅÄmumi pÄrvalda savus Ä«stermiÅa operatÄ«vos lÄ«dzekļus.
š§¾ Debitoru parÄdi: Å Ä« komponente nemainÄ«gi veido lielÄko apgrozÄmo lÄ«dzekļu daļu, pieaugot no 6.8 miljardiem eiro lÄ«dz 17.1 miljardam eiro desmitgades laikÄ.
š¦ KrÄjumu dinamika: KrÄjumu apjoms pieauga no 4.0 miljardiem eiro lÄ«dz 11.2 miljardiem eiro.
āļø StruktÅ«ras izmaiÅas: Lai gan visas komponentes auga, naudas lÄ«dzekļi uzrÄdÄ«ja visstraujÄko relatÄ«vo pieaugumu. 2023. gadÄ debitoru parÄdu apjoms turpinÄja augt, kamÄr naudas lÄ«dzekļi nedaudz samazinÄjÄs, mainot iepriekÅ”ÄjÄ gada struktÅ«ru.
LikviditÄtes segums
Å Ä« diagramma atspoguļo uzÅÄmumu spÄju segt Ä«stermiÅa saistÄ«bas ar apgrozÄmajiem lÄ«dzekļiem.
LikviditÄtes koeficienti
Å Ä« diagramma atspoguļo divu galveno likviditÄtes rÄdÄ«tÄju ā vispÄrÄjÄ un ÄtrÄ likviditÄtes koeficienta ā izmaiÅas laika gaitÄ.
LikviditÄtes rÄdÄ«tÄji ir galvenie uzÅÄmumu Ä«stermiÅa finanÅ”u stabilitÄtes indikatori.
š PieaugoÅ”s buferis: StarpÄ«ba starp apgrozÄmajiem lÄ«dzekļiem un Ä«stermiÅa saistÄ«bÄm palielinÄjÄs no 1.1 miljarda eiro 2013. gadÄ lÄ«dz 13.7 miljardiem eiro 2023. gadÄ.
š VispÄrÄjÄ likviditÄte: VispÄrÄjais likviditÄtes koeficients (Current Ratio) stabili pieauga no 1.09 2013. gadÄ lÄ«dz 1.52 2023. gadÄ, norÄdot, ka uzÅÄmumiem ir vairÄk Ä«stermiÅa aktÄ«vu, lai segtu Ä«stermiÅa saistÄ«bas.
š ÄtrÄs likviditÄtes pavÄrsiens: ÄtrÄs likviditÄtes koeficients (Quick Ratio), kas izslÄdz krÄjumus, sÄka periodu ar 0.78 (zem 1.0 robežas), bet 2021. gadÄ pÄrsniedza 1.0 slieksni, sasniedzot 1.09 2023. gadÄ. Tas norÄda, ka sektors kopumÄ var segt Ä«stermiÅa saistÄ«bas, nepaļaujoties uz krÄjumu pÄrdoÅ”anu.
AktÄ«vu sastÄvs
Å Ä« diagramma atspoguļo izmaiÅas uzÅÄmumu bilances aktÄ«vu struktÅ«rÄ starp apgrozÄmiem lÄ«dzekļiem un ilgtermiÅa ieguldÄ«jumiem.
UzÅÄmumu aktÄ«vu sastÄvs parÄda lÄ«dzekļu sadalÄ«jumu starp ilgtermiÅa ieguldÄ«jumiem un Ä«stermiÅa apgrozÄmajiem lÄ«dzekļiem.
šļø AktÄ«vu kopapjoma dinamika: KopÄjais aktÄ«vu apjoms palielinÄjÄs no 37.4 miljardiem eiro 2013. gadÄ lÄ«dz 94.2 miljardiem eiro 2023. gadÄ.
š Komponentu sadalÄ«jums: IlgtermiÅa ieguldÄ«jumi visu periodu veidoja lielÄko aktÄ«vu daļu, pieaugot no 23.4 miljardiem eiro lÄ«dz 54.2 miljardiem eiro. ApgrozÄmie lÄ«dzekļi palielinÄjÄs no 14.0 miljardiem eiro lÄ«dz 40.0 miljardiem eiro.
āļø StruktÅ«ras izmaiÅas: AktÄ«vu sastÄvÄ ir novÄrojamas izmaiÅas. ApgrozÄmo lÄ«dzekļu Ä«patsvars kopÄjos aktÄ«vos pieauga no 37.4% 2013. gadÄ lÄ«dz 42.4% 2023. gadÄ.
Iesniegto gada pÄrskatu skaits
Å Ä« diagramma atspoguļo ikgadÄjo uzÅÄmumu pÄrskatu skaitu, kas raksturo datu avota apjomu.
Iesniegto gada pÄrskatu skaits sniedz ieskatu uzÅÄmÄjdarbÄ«bas vides aktivitÄtÄ un pÄrskatu iesniegÅ”anas disciplÄ«nÄ.
š PÄrskatu skaita dinamika: Laika posmÄ no 2011. lÄ«dz 2020. gadam iesniegto pÄrskatu skaits pieauga no 76 082 lÄ«dz 136 421. Å o pieaugumu var saistÄ«t ar Valsts ieÅÄmumu dienesta ElektroniskÄs deklarÄÅ”anas sistÄmas (EDS) pilnveidoÅ”anu un plaÅ”Äku ievieÅ”anu.
šļø StabilizÄcija: KopÅ” 2016. gada pÄrskatu skaits ir stabili pÄrsniedzis 130 000 gadÄ, kas norÄda uz nobrieduÅ”u un stabilu pÄrskatu iesniegÅ”anas vidi.
ā³ PiezÄ«me par pÄdÄjiem datiem: ZemÄks rÄdÄ«tÄjs 2024. gadam atspoguļo to, ka datu apkopoÅ”anas brÄ«dÄ« gads vÄl nav noslÄdzies un daudzi uzÅÄmumi savus pÄrskatus iesniegs vÄlÄk.
Nobeigums
AnalizÄjot 1.8 miljonus finanÅ”u pÄrskatu, ir identificÄjama gan kvantitatÄ«va Latvijas uzÅÄmumu sektora paplaÅ”inÄÅ”anÄs, gan tÄ finanÅ”u struktÅ«ras maiÅa laika posmÄ no 2013. lÄ«dz 2023. gadam.
Tas novÄrojams ne tikai kopÄjÄ aktÄ«vu apjomÄ dubultoÅ”anÄs faktÄ, bet arÄ« specifiskos finanÅ”u rÄdÄ«tÄjos. 2020. gada apgrozÄ«juma samazinÄjuma laikÄ bruto peļÅa saglabÄjÄs relatÄ«vi stabila. Papildus tam, viens no galvenajiem likviditÄtes rÄdÄ«tÄjiem, ÄtrÄs likviditÄtes koeficients, pieauga no 0.78 lÄ«dz 1.09, 2021. gadÄ pÄrsniedzot 1.0 robežu.
KopumÄ perioda beigu dati uzrÄda atŔķirÄ«gu finanÅ”u struktÅ«ru, salÄ«dzinot ar sÄkumu, ko raksturo augstÄka apgrozÄmo lÄ«dzekļu attiecÄ«ba pret Ä«stermiÅa saistÄ«bÄm un lielÄks naudas lÄ«dzekļu apjoms uzÅÄmumu bilancÄs.